Es atgriezos numuriņā, un te piepildījās mana drauga ļaunākais murgs – pirzdoši pensionāri. Lieta tāda, ka manā numuriņā nebija tualetes, bet bija mīklains, aizslēgts kambarītis ar durvīm. Kad sāka nepatīkami ost, es sapratu, ka tā ir blakus numuriņa tualete, bet atrodas tā it kā manējā! Par laimi, kaimiņi turpmāk vairs nekārtoja lielās vajadzības, bet nepatīkama pēcgarša palika.
Pats vainīgs, paņēmu viesnīcu ar reitingu ap 7, lai nemaksātu liekus simt frankus (tā jau tāpat maksāja simtu). Pēc manas bagātīgās pieredzes, nekādā gadījumā nevajag ņemt viesnīcas ar reitingu zem 7.8 "Bookingā". Iespēja uzrauties uz tādiem jokiem kā "pirzdoši pensionāri" ir liela. Parasti, protams, ir kaut kas vienkāršāks – nav slēģu vai aizkaru, piemēram. Šajā viesnīcā aizkari bija līmenī, starp citu – ne mazākais gaismas stariņš nespraucās cauri. Bija arī visuresošā izlietne tieši numuriņā, kas ir ļoti parocīgi, kad vannasistaba ir gaitenī, bet naktī gribas dzert. Šveicieši parasti dzer ūdeni no krāna, starp citu, uzticas. Pirkt nav pieņemts, lai gan mani draugi tā dara.
Neatceros, vai jau teicu, bet esmu uzsēdies uz vietējās mandarīnu kolas bez cukura no zīmola "Happy Cola". Kā saka Gariks, "bundžiņa kolas tukšā dūšā iedarbina kuņģi". Es vadījos pēc šī principa tā, ka pat tad, kad līdz vilcienam bija palikušas piecas minūtes, pamanījos to nopirkt. Ko tur padarīsi, addictive personality.
Iepriekšējā ierakstā aizmirsu pateikt par viesnīcu, ka tās īpašnieki acīmredzot bija mistiski cilvēki. Maz to, ka pie viesnīcas bija bodīte "Ganeša" ar vīrakiem, aprocēm un citām indiešu sīklietām. Vēl arī foajē bija bukletiņi ar info par visādiem brīnišķīgiem pasākumiem. Tostarp meistarklases par enerģētisko uzlādēšanos no kokiem, jūtu izlādi gleznošanā un viskaut ko tādu. Es pabrīnījos, cik pasaule ir daudzveidīga. Tiesa, piedalīties uzlādēšanās procesā no koksnes nevarēju, jo nākamajā rītā steidzos tālāk.
Šajā brīdī man bija beigušās Tageskartes, bet vietējos koopos, man par sarūgtinājumu, to nebija. Nācās no rīta uz Interlakenu braukt par saviem sūri pelnītajiem. Interlakena. Tur mums bija jātiekas ar draugiem, kuri man atveda tageskarti. No turienes mēs taisījāmies doties uz slaveno Lauterbrunneni, lai uzkāptu Jungfraujohas seglos, kas atrodas 3,5 km augstumā. Segli – tas, nosacīti, ir grēdas zemākais punkts starp divām virsotnēm.